RīgaRīga ir Latvijas galvaspilsēta un tās paspārnē ir lielākais skaits iedzīvotāju no visām Latvijas pilsētām. Lai nodrošinātu kārtību, mieru un likumu ievērošanu, Rīgā strādā pašvaldības jeb municipālā policija. Šī policijas institūcija darbojas kā Rīgas Domes struktūrvienība un nodrošina kārtību visā Rīgas teritorijā.

Rīgas pašvaldības policija ir dibināta 1990. gada 26. septembrī. Tajā laikā tā gan bija nedaudz citāda policija no šodien sastopamās, jo tā tika veidota kā pretestība padomju milicijas vienībām. Pēc brīvības izcīnīšanas un valsts struktūras nostiprināšanās, Rīgā tika ievēlēta Dome, kas apvienoja sešas pašvaldības policijas kas bija veidojušās dažādos pilsētas rajonos un apvienoja tās vienotā pašvaldības policijā.

Laikam ejot, pašvaldības policija ir attīstījusies paplašinot savas darbības zonas, lai spētu efektīvāk nodrošināt pilsētnieku drošību un likumu ievērošanu. Pašvaldības policijā ietilpst ūdenslīdēju un glābšanas dienests, tūrisma policija, ceļu policija, apsardzes dienests, civilās aizsardzības dienests, specifisko uzdevumu nodaļa, bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļa.

Pašvaldības policijai ir ļoti plaša darbības joma un ietekme uz sabiedrības drošību. Vairumā gadījumu, pašvaldības policija tiek uzskatīta kā policijas darbinieki kas dodas aizturēt pārkāpējus, klauvē pie durvīm nakts laikā, jo kāds ir pasūdzējies par skaļo mūziku un tamlīdzīgi, taču pašvaldības policija ir arī kārtībnieki kas patrulē pie skolām, parkos, arī ceļu policisti un tamlīdzīgi ierēdņi, kurus bieži nepieskaita pašvaldības policijai.

Rīgas pašvaldības policija ir ļoti apjomīga institūcija kurai ir liela vara, taču, šīs varas galvenais mērķis ir kārtības un drošības nodrošināšana pilsētā. Likuma paklausīgajiem iedzīvotājiem, policija ir draugs kurš mūs pieskata, bet likuma pārkāpējiem, protams, tā ir lielais ļaunais briesmonis kurš pārkāpj savas pilnvaras. Lai arī ir daudzi skandāli, kas ir aptraipījuši pašvaldības policijas tēlu, tās kopējā darbība ir vērtējama pozitīvi, mēs varam justies drošāk, zinot ka pa ielām patrulē šie policisti. Un tas ir viens no galvenajiem policijas pastāvēšanas iemesliem, apturēt noziegumus pirms to pastrādāšanas, policijas klātbūtne novērš ļoti daudz sliktā, tāpēc priecāsimies par to ka tā ir.

Zaglis šajās dienās izvēlas nepieskatītus velosipēdus, lai nozagtu bez lielas piepūles. Policija zina, ka ir daudz grūtāk nozagt velosipēdu, kurš ir reģistrēts CSDD un nodrošināts ar maksimālu drošību. Policija to skaidro TV ekrānos, bet ne visi par to rūpējās, jo mums jau liekās, ka ar mums tas nenotiks.

Zagļi nav muļķi, ja vien tie nav narkomāni, kas neko nezina. Viņi zina, cik ilgi policijai vajag nokļūt uz nozieguma vietu, un, ņemot vērā to, zaglis savus darbus ieplānos tā, lai netiktu noķerts. Ja velosipēds būs maksimāli drošs pret zagļu nagiem, tad zaglis iespējams pat neķersies tam klāt.

Visiem zagļiem ir viena kopīga lieta, vai viņi ir profesionāli vai neprofesionāli. Viņiem visiem patīk vienkārši mērķi, lai nozagtu ar minimālu risku, un viņiem patīk nozagt priekšmetus, kurus viegli pārdot, kā tas ir ar velosipēdiem.

Velosipēdiem ir liels pieprasījums, sākot no kalnu velosipēdiem, pilsētas velosipēdiem, sacīkšu velosipēdiem, bērnu velosipēdiem un tandēmā velosipēdiem. Šie velosipēdi var būt ļoti dārgi, un pieprasījums pēc kvalitatīva velosipēda ir augsts. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc zaglis steidz pēc nepieskatīta velosipēda.

Mēs esam atklājuši, ka visefektīvākais veids, kā apturēt zagli no velosipēda nozagšanas, ir pēc iespējas biežāka ķēde, ko nav tik vienkārši pārkniebt. Zaglis padomās divreiz par velosipēdu, kurš ir droši pieķēdēts.

Policija strādā, bet viņa nevar nosargāt katru Latvijas velosipēdu. Sargāsim savas lietas un rūpēsimies par maksimālu drošību, lai Policijai paliktu vairāk laika nopietniem noziedzniekiem.